trešdiena, 2008. gada 30. jūlijs

Positivus AB

Kārtējo reizi esmu sirdzis ar visu savu mīnusu lielāko karali – infantīlismu. Proti, it kā manī visu laiku dzīvo vēlme piemest šai virtuālajai rakstniecības zemās kvalitātes kabīnei uz četriem riteņiem uguns dvesmu, lai tā no savas statiskās vietas - mākslinieciskās atskurbtuves jeb iedvesmas DEPO, izripotu kā kvalitatīvs čuk-čuk bānīts ar vēlmi izzināt tālākas zemes kā Ķemeru pansionāts. Bet tai pašā laikā, es tā organiski sāku savu sirds un prāta apziņu personificēt ar sava ķermeņa vēlmēm, jeb varbūt pareizāk sakot ar saviem neizsmeļošajiem untumiem, kas man piezogas ik uz stūra, tādējādi rakstniecību sev nevēlamā kārtā nolieku nedaudz augstākā plauktā, kas tagad pēc šīs māksliniecisko izpausmju tukšās laika amplitūdas ir apsnidzis ar biezu jo biezu putekļu sniegpārslu kārtu. Pats sajūtu, ka iegriežoties šai savā rakstniecības izaijātajā šūpulī vajag vilkt skābekļa baloniņu un atvērt logu vaļā, lai izvedinās...

Bet šoreiz stāsts ne par iedvesmu, tās trūkumu organismā un tās reinkarnācijas stimulēšanu, bet pavisam kaut ko citu.. Jūlijs ir bijis diezgan ražīgs dažādu globālu izklaides pasākumu mēnesis. Principā lielākajos no tiem man ir bijusi iespēja pabūt - Moonlight Party, Positivus AB un Baltic Beach Party. Par cik esmu diezgan īgns cilvēks uz konsekventu un darba ietilpīgu procesu, tad iztirzājums sekos tikai par manuprāt labāko no šiem trīs izklaides forumiem, un tātad.. bez liekām ceremonijām komunalka.blogspot.com versijā par izdevušāko un visādi citādi kvalitatīvāko tiek nominēts Positivus AB.

Nosākuma gribētu teikt, ka apmeklējot šos pasākumus, es katram no tiem definēju dažādus mērķus. Proti, ja uz Liepāju un Saulkrastiem attiecīgi uz Moonlight party un Baltic Beach Party, es braucu vienkārši labi atpūsties, ieskatīties glāzītē utt., tad uz Salacgrīvu, respektīvi uz Positivus AB es braucu divu iemeslu dēl – Gustavo un tai sekojošā FatBoy Slim muzikālajām beneficēm uz pasākuma galvenās skatuves. Tādējādi to var saukt arī par tādu mākslas mīļošanas programmu, kuru biju iecerējis izbaudīt Salacgrīvā.

Pamazām sāka jau satumst todien skaidrās debesis virs zvejnieku pilsētas Salacgrīvas... Pēc daudzpunkta un nemiera sajūtas dvēslē ar galveno jautājumu – kas nu būs? Uz skatuves kāpj Gustavo un R-viss. Jāsaka publika sākumā neizcēlās ar pretimnākšanu, bija diezgan statiska un mazkustīga, tikai šur tur pavīdēja kāds skaļš lozungs par to cik Gustavo ir foršs, un kāds kliedziens ar pozitīvu saturu, bet tas ,protams, bija tikai laika jautājums līdz publika sāka pulsēt zem Salacgrīvas debesīm kā tāds viens liels nemierīgs zvērs, kurš nokļuvis vienā lielā tumšā telpā, un emociju vilnim nebija ne sākuma ne gala, tikai viens vienīgs process. Šo ar vārdiem neaprakstošo sajūtu nenoliedzami stimulēja Gustavo un viņa kolēģa fenomenālā es nebaidos teikt sava veida horeogrāfija un spēja strādāt ar publiku. Es šo uzstāšanos pat pozicionētu kā muzikālu dzīves teātri jeb mūziklu. Varēja sajust, ka publika nejutās līdz galam kompetenta Gustavo repertuārā, kad tika dziedātās jaunāka kaluma dziesmas, tad tā organiski pieklusināja savas balsis, bet tas ,protams, bija klusums pirms vētras, kad uz skatuves kāpa arī Pikaso ar visiem zināmo Esi brīvs, tad ovācijas un publikas izraisītās sajūtas pārņēma visu, un pat man - cilvēkam ar īgnu nostāju uz dejošanu viss iepriekšminētais kopā ņemts lika kustēties tā kā vēl nekad. Un tā bija ikreiz šajā koncertā, kad tika dziedātas kompozīcijas, kas ekranizētas video klipu izskatā gan TV, gan citos vizuālajos mēdijos. Tālāk sekoja FatBoy Slim ar savām muzikālajām beneficēm, tomēr varbūt savā rezumē neieņemšu objektīvu nostāju, bet familiaritāte un patriotisms ņem virsroku, un ar visu savu prāta un sirds apziņu es nolieku pie Gustavo mūzikas. Protams, FatBoy slim uzstāšanās ar daudziem grāvējiem bija tik fantastiska un emociju plūšana pašplūsmā cilvēci kā tādu mākslas marioneti ap pasākuma galveno skatuvi kustināja un visām četrām debess pusēm, un tiktāl manipulēja ar to, ka pat mans draugs, kas nekad un nekādos apstākļos nepīpe, izmisumā devās uz bufeti pēc cigarešu paciņas, tomēr Gustavo uzstāšanās bija kaut kas īpašs..

Nav komentāru: