Jau pašā publikācijas iedīglī vēlētos piezīmēt, ka darbs nav jāuztver nopietni ne saturiski, ne stilistiski, jo tā tapšanas apstākļi bija mokoši, un kā paši sadistiskākie kursa biedri atzīmēja, ka Ēriks normālos funkcionēšanas apstākļos ko tādu nebūtu spējīgs no sevis izspiest, un pavisam noteikti vēl agrīnajā rīta stundā ne tik. Bet nu tomēr tādā sev piemītošā latviešu pašlepnumā noteica: "Malacis...". Toreiz kā zibens spēriens no skaidrām debesīm sekoja vēstule "Draugos" no lektora E.Spīča, ka viņš vēlētos sagaidīt manu autorizāciju, lai šis darbs tiktu nopublicēts kursa kopējā blogā. Man ar infantīlismu sirgstošam egocentriķim ,protams, tas bija augsts pagodinājums un iespēja pazīmēties visu pārējo vidū, loģistiski, ka es pašapmierinājumā piekritu. Vienvārdsakot nosākuma pozicionējiet peles kursoru uz bildes, un tad spiediet tās kreiso puslodi. Un ja pareizi būsiet izpildījuši manu instruktāžu, tad Sezams atvērsies un nonāksiet pie mana rakstiski kulināriskā šederva.P.S. Es protu pasmieties par sevi (iespējams mana vienīgā labā īpašība), tādēļ pēc teksta izlasīšanas izskatīšu jebkuru kritikas vilni, gan pārdzīvošu arī 9. vilni :)
Darbs augstskolai lekciju kursā Svētku un sarīkojumu vadība (2007)
erchy
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru