Par klusēšanu, studentu runām un vēl šo to.

Tā nu ir sanācis, ka pēdējais ieraksts šai manā pierakstu aparāta veikts aizgājušā gada 17. novembrī. Apzinos, tas par mani nerada pozitīvu pirmo iespaidu, bet iemeslus šai manai klusēšanai nemeklēšu. Acīmredzot nebija ko teikt. Tādās reizēs mēms šajā gadījuma nerakstošs cilvēks ir simpātiskāks par skaļu. Šajā publikācijā vēlētos vērst uzmanību uz to, kas izaijāts dusot ziemas migā, kas vēl ir tapšanas stadijā un, kas vēl iziet kreatīvu.

Pēdējā ierakstā rakstīju par jauno žurnālistu semināru „News for cooperation” Valmierā, ko rīkoja JPA. Ja lūkojas šai virzienā, tad jau aizvadīti vairāki semināri Rīgā ar dažādu sabiedrībā pazīstamu žurnālistu līdzdalību. Atmiņā visdziļāk iespiedies seminārs par starptautisko sadarbību, kuru vadīja Ansis Bogustovs. Ja runā par pašu projektu, tad tā ietvaros pavisam drīz marta sākumā tiks atvērts jauns portāls. Saturā būs daudz dažādu tēmu, dažādu rakstu izteiksmes līdzekļi, un kuru pārvaldīsim mēs – jaunie žurnālisti, kuri piedalās šajos semināros. Es personīgi esmu iecerējis rakstīt feļetonus (īss prozas žanrs, kurā notikums tiek aprakstīts ar ironiju) par sporta procesiem, par aizkulišu būšanu utt. Starp citu plānojās arī vairākas PR akcijas sakarā ar portāla atvēršanos. Pagaidām ideju plīvuri ir pusmastā, bet pamazāk skicējas.

Laikam ejot, esmu nokļuvis Viļņā. Kā tā? Sanācis tā, ka tagad esmu Erasmus students, un turpmākos pāris mēnešus līdz jūlijam būšu Lietuvas galvaspilsētā, kur mācīšos PR, informācijas karus, mārketingu un vēl šo to. Un šai sakarā arī ir savi tādi kā projektiņi. Pirmkārt jau mana un biedra Jura lolojums bloga izskatā, kur mēs stāsta formātā mēģinām gandrīz katru dienu ieskicēt tos notikumus, kurus piedzīvojam šeit – Erasmus dzīvē. Otrkārt mēģināšu veidot rakstus NRA par kultūras procesiem Eiropas kultūras galvaspilsētā – Viļņā. Kā arī Sporta Avīzei un eSportam par sporta pasākumiem Viļņa un tuvējā Kauņā. Tādas lūk tās idejas.

Un nobeigumā es vēlētos izteikt apņemšanos, ka ieraksti šai interneta vietnē no manas puses būs biežāk. Bet pagaidām apmeklējiet studentu runu blogu, tur viss notiek daudz operatīvāk, daudz saistošāk, kas arī viens no iemesliem, kāpēc komunālā bunkura ieraksti gausi uz lietām noskatās klusējot.

Iespaidi par jauno žurnālistu seminārā piedzīvoto.

No 14. – 16. novembrim piedalījos biedrības „Jaunatne pret AIDS” rīkotajā jauno žurnālistu seminārā „News for cooperation”, kas norisinājās viesu namā „Pie saulītes”.

Dalībai šim neformālajam dabas semināram bija pieteikušies aptuveni 100 jaunieši, bet tālāks kontakts tika dibināts ar 14 cilvēkiem, kurus lobēja braucienam uz semināru, pamatojoties uz pieteikuma anketā sniegto informāciju. Semināra koncepcija ieintriģēja, jo aicinājuma vēstule deklamēja daudz dažādu iespēju, kas noteikti jaunam cilvēkam, kas sevī jūt žurnālista garu, liktos fascinējoša. Proti, iegūt teorētiskas zināšanas kā veidot rakstus, kā atrast tematiku rakstu veidošanai un citas ap žurnālistiku saistītas lietas. Interesanti likās tas, ka aicinājuma vēstule vēstīja, ka tas nav vienkārši kārtējais pāris dienu jauniešu neformālais projekts, bet ar nākotnes perspektīvu. Respektīvi, arī tālākā nākotnē Rīgā būs daudz dažādi semināri, kuros varēs apgūt ,piemēram, cilvēktiesības, analītisko žurnālistiku un attīstības sadarbību, kā arī satikt Latvijā pazīstamu žurnālistus. Bet pats galvenais ir tas, ka šie jaunieši, kas piedalījās šajā seminārā varēs veidot pēc saviem ieskatiem jaunu portālu, kas paredzēts jauniešu auditorijai. Tas nozīmē, ka mēs varēsim izvēlēties, kādas sadaļas vēlamies redzēt šajā portālā, un attiecīgi apaudzēt tās ar rakstiem. Starp citu, portāls savu svecīti virtuālā debesjuma plašumos varētu iedegt nākamā gada sākumā. Tā gan vēl ir provizoriskas dabas informācija.

Skaidrs, ka tā apmācība, kas norisinās šāda veida neformālas dabas semināros, projektos utt., ir progresīvāka nekā tā, ko mēs esam pieraduši ņemt pretī augstskolā vai vidusskolā. Respektīvi, augstskolā vairāk ir tāda monotona teorijas štancēšana, kas citreiz tā hroniski noved pie kāda grupu darba. Bet kvintesence, kas slēpjas neformālajās aktivitātēs ir tā, kas visa apgūtā teorija tiek apspēlēta caur rotaļām, grupu darbiem un prezentācijām. Un vēl, kas nav mazsvarīgi. Šeit tev ir iespēja uzzināt katrai konkrētajai sadaļai, ko tu apgūstu, arī dzīvu piemēru no pieredzējuša kāda konkrēta segmenta speciālista.

Bet bija lietas, kas tomēr ne sevišķi patika. Pirmām kārtām, šī te neformālo semināru tendence, kas nosaka diezgan regulāru sevis stādīšanu priekšā. Tas notiek pirmo reizi, satiekot, šos cilvēkus, nonākot notikuma lokācijā, tālāk atbraucot šiem te lektoriem. Es saprotu arī semināra vadītāju argumentāciju, ka šīs te savas personības dosjē publiskošana un ,manuprāt, nevajadzīgās rotaļas (haizivis, kas dārzā utt.) ir kolektīva saliedēšanai un labākai iepazīšanai. Bet ko tas līdz, ja visa semināra laikā, manī tas viss izraisīja šķebinošas izjūtas, un šā vai tā es knapi, ja atceros dažu dalībnieku vārdus. Kur jēga bija atgriezties bērnības smilšukastē?

Ja runā par organizēšanu, tad nu arī šeit ir ko iztirzāt negatīvā plāksnē. Vēl varēja pieciest to, ka semināra lokācijas punkts bija nomaļa vieta, kura aiz sevis atstāja diezgan vāji paliekošas iezīmes par civilizācijas klāt esamību. Bet kā, lai izskaidro gan lektoru, gan semināra dalībnieku familiārās izpausmes. Kāpēc uz semināru ņemt mazus bērnus un ģimeni, ja tas reāli traucē pašiem un citiem. Dēļ visiem šiem „uķi - uķi” darba dinamika pamatīgi tika iedragāta. Runājot par lektoru sarakstu, tad apstiprinājās bažas, kas mani pārņēma pirmo reizi ieraugot to. Visu cieņu Lolitas Lūses 15 gadus ilgajai pieredzei žurnālistikai un konsekventajam ceļam uz to, kas viņa tagad ir. Brīžiem man patika, bet kad epizodiski tika rotēts piedzīvojumu stāsti iz žurnālista dzīves, ar kuriem tika biedētas meitenes, ka žurnālistam ik uz soļa min uz pēdām pasūtījuma slepkavas. Vienā vārdā sakot, viņa visu savu dienas garo lekciju varēja izstāstīt stundas laikā. Didzis Melbiksis savukārt jau likās tīkamāks, un ne tā viena apsvēruma dēļ, ka viņš strādā Latvijas Radio, un neraksta tipiskajos sieviešu sadzīves žurnālos kā „Ieva”, „Una” utt. Viņš vienkārši mācēja operatīvi izklāstīt gan teoriju, gan dažādas epizodes no pieredzes saistībā ar to, kā arī praktiskie uzdevumi bija manāmi interesantāki. Kas vēl svarīgi? Tas, ka sarunās ar viņu bieži tika apspēlēti jaunie mēdiji, un tas visu padarīja manāmi ekskluzīvāku un saistošāku.

Nobeigumā gribētu padalīties ar to, ko es ieguvu šī neformāla semināra ietvaros. Noteikti tās ir teorētiskas zināšanas kā veidot ziņas internetā, kā gatavoties intervijai. Tie bija tie punkti, kuros man zināšanas pietrūka iepriekš, veidojot gan ziņas, gan preses relīzes, gan intervijas. Interesanti likās salīdzināt savas spējas un zināšanas ar citiem jauniešiem, kas ir aptuveni vienā līmenī pieredzes ziņā ar mani. Bet pats interesantākais bija veidot vīziju – kādu es gribu redzēt šo jauno portālu, un kā es ap viņu spēju ģenerēt jaunas idejas.

FIFA individuālie apbalvojumi.

Pasaules futbolā ir daudz dažādas vērtīgākas un mazāk vērtīgas trofejas, ko iegūst uzvarētāji vai uzvarētāju uzvarētāji. Un līdzās katra laika TOP komandām bija, ir un būs arī ekstra klases spēlētāji, organizācijas, komandas, izcili cilvēki, kuriem pasniedz individuālas speciālbalvas.

Vecākā balva, ko ik gadu pasniedz FIFA, ir Fair Play Award, kura pirmo reizi tika pasniegta tālajā 1987. gadā. Balvu pasniedz individuāli vai organizācijām par godīgas spēles kultivēšanu ne tikai cīņas karstumā uz laukuma, bet arī organizējot dažādus pasākumus, kuros tās deklamē godīgas spēles principus. Par pirmajiem tās laureātiem kļuva Skotijas kluba Dundee United fani. Savukārt par pērnā gada labdariem godīgas spēles nešanā, izaijāts Spānijas futbola viens no oligarhiem – FC Barcelona. Šeit nu jāsaka atzinība kluba PR kantorim, kas veica savdabīgu precedentu, kāds iepriekš netika kultivēts mūsdienu industriālajā sabiedrībā, kur visa pamatā ir komercija. Respektīvi klubs izšķīrās par jebkādu reklāmas laukumu likvidēšanu no spēļu formas tērpiem. Tā vietā deklamējot uz formas tērpiem UNESCO vārdu, līdz ar to kluba sabiedriskās darbības pamatprincipi bija skaidri iezīmēti. Pašam bērnībā diezgan daudzās Latvijas izlases spēlēs ir nācies veikt šo simbolisko pusapli pa laukuma zālienu, turot rokās šo dzelteno karogu.

Otrs vecākais FIFA apbalvojums nonāk katra gada pasaules labākā futbolista rokās, kuru ievēl katras FIFA locekles – valsts izlases treneris un kapteinis. Par pirmo šīs publicitātes visvairāk lutinātās balvas laureātu 1991. gadā kļuva vācietis Lotārs Matteus. Bet par pēdējo kļuva AC Milan pussargs un galvenais komandas kaldinātājs 2007. gada Eiropas iekarojumos – brazīlietis Kakā, apsteidzot Messī un Krištianu Ronaldu. Par visdāsnāk atalgoto laureātu futbola speciālistu acīs, laikam ritot, kļuvis nu jau futbolista karjeru beigušais Zinedins Zidāns. Savā apbalvojumu pūrā alžīru izcelsmes francūzis licis trīs pirmās vietas, vienu otro un divas trešā kaluma atzinības statujas.

2001. gadā dzima vēl divas FIFA nominācijas. Amerikāniete Mia Hamma futbola vēsturē iegāja kā pirmā gada gada labākā daiļā dzimuma futbolsite. Nominēšanas koncepcija ir analoga, kāda tā tiek realizēta vīru konkurencē. Bet otru apbalvojumu šī gada ceremonijā ieguva Trinidadas un Tobago U-20 komandas kapteinis - Marvins Lī par atstāto artavu sporta karaļa labā. Šo līksmo apbalvojumu aizēnoja pats fakts, kāpēc šī balva tās laureātam tika pasniegta. 2001. gada martā spēles laikā Lī guva savainojumu, pēc kura tika paralizēts. Pēc diviem gadiem traģiski viņš gāja bojā. Par 2007. gada laureātu kļuva futbola karalis – Pele, kurš ir tik autoratīva ģīmetne futbola pasaulē, kas komentārus vai sasniegumu stādīšanu priekšā neprasa.

2004. gadā dzima jaunākās nominācijas šajā apbalvojumu plejādē. Tika nosaukt FIFA gada labākā telpu futbola labākā spēlētāja vārds, kura alter ego bija spāņa Alfonso Ramosa personā. Kā arī pirmo reizi tika pasniegta pasaules telpu futbola čempionāta labākā spēlētāja balva, kura tiek pasniegta reizi četros gados. Par pirmo un pagaidām vienīgo tās īpašnieku tika nominēts brazīlietis Falkao.

FIFA apbalvojumu sortimentā ietilpst vēl dažas interesantas nominācijas. Kā ,piemēram, Adidas zelta bucis tiek pasniegts katra čempionāta labākajam vārtu guvējam. Tad mēdiju un balsotāju deleģētais labākais spēlētājs, kas savukārt saņem zelta bumbu. Ir arī divas nominācijas, kas attiecas uz pasaules čempionātiem. Viena balva tiek pasniegta komandai, kas sevi šī globālā sporta forumā laikā ir visfascinējošāk prezentējusi uz citu izlašu fona, bijusi pati spilgtākā daudzos komponentos. Bet otra balva, kas nosaukta Ļeva Jašina vārdā, tiek pasniegta turnīra labākajam vārtu sargam.

Izmantotie avoti: fifa.com

Asociācijas par Baltic Furniture Market piedzīvoto.

Tā nu ir sanācis ņemt dalību šai izstādē kā Compact.Living konsultantam. Kas tas ir? Un ko tas ziemā ēd. Uzņēmums ir oficiālais Clei pārstāvis Latvijā, kas ražo transformējamās, pie sienas stiprināmās gultas. Respektīvi, dienā teiksim tas subjekts ir galds, bet naktī, kad jādodas uz čuču muižu, tā ir vienguļama vai divguļama gulta. Variācijas par tēmu daudz un dažādas. Mērķauditorija ir klienti, kuriem pieder maza dzīvojamā platība, līdz ar to šīs daudzfunkcionālās gultas veic kvadratūras taupības funkciju. Uzņēmums pēc pasūtījumu arī tirgo vairāk ofisiem un viesnīcām domājamas šāda veida mēbeles no spāņu ražotāja Sellex.

Šajā rindkopā vēlētos vērst jūsu uzmanību par izstādē piedzīvoto. Principā asociācijas viendabīgas ar dažiem līksmiem uzplaiksnījumiem, kas tomēr kopējo ainu pozitīvāku nepadara. Jāveic monotonas kustības ikreiz, kad stendam paiet garām kāda klientu plejāde, lai pievērstu to uzmanību. Sajūtas ne tās patīkamākās. Tālāk kad viss ir nodemonstrēts, izstāstīts, viss ir jauki un klients jau ar acīm un domām ir iemīlējis šo produktu. Emocijas kontrastējās tumšākos toņos, kad tiek runāts par cenu. Vienīgie prieka mirkļi ir tad, kad es kādu savervēju vai otrādi uz galda futbola spēli. Un ticiet vai nē, galds uz kura tiek spēlēts maksā 4 500 Ls. Pozitīvs moments ir tāds, ka pēc izstādes tas galds nonāks ofisā, kurā es strādāju.

Ja runā par citiem stendiem, tad nekā revolucionāra nemanīju, kā tikai dažās amizantas lietas. Klasiskajam dizainam un citām avangarda luksusa spēļmantiņām paralēli bija vērojami tādi precedenti kā klavieres, kuras pašas sev ir maestro, un elektriskais krēsls, kuru man piedāvāja nobaudīt bijušais klases biedrs. Sajūtas diezgan relaksējošas – ielaisties krēslā ar tādu elektronisku refleksu. Vairāk šai izstādē priekš parastiem ļaudīm kā man nekā tāda nebija, kas varētu vērst padziļinātāku uzmanību. Un cik ar mani dalījās iespaidos šā pasākuma koncepcijas lietas koki, tad nekādu būtisku iezīmju nav, kas atšķirtos no pagājušā gada izstādes. Dažs pat lēš, ka sortiments un daudzveidība ir pat mazāka. Bet šā segmenta entuziasti allaž atradīs sev ko jaunu šāda veida eksponātu karavānās.

Izstāde turpināsies vēl trīs dienas. Tās darba laiki ir no plkst.11:00 – 19:00, bet svētdien līdz 18:00. Tā norisinās Olimpiskajā centrā blakus Arēnai Rīga. Tā kā ja nav ko darīt, kā alternatīvu var izvēlēties šo mēbeļu kolizeja apmeklējumu. Bet nu es labāk dotu priekšroku ar visu sirdi kvēlojoši laisties atvasarā, baudot mirkļa vājumu draugu un emociju skavās, teiksim Siguldas pasakainajā apkaimē.

Cāļus skaita rudenī (melnā sleja).

Kamēr Latvijas basketbola izlase ar tās galveno ērglēnu mātīti N.T. personā izaijāja savu vietu Ērgļa ligzdā nākamvasar, un LBL klubi lēja sviedrus gan sportiskās aktivitātēs, gan uz pārrunu galda, parakstot līgumus ar jauniem personāžiem, gatavojoties kārtējai LBL sezonai, kuras finiša spurtu jau izsenis „metēju” tautā dēvē kā laiku, kad cāļus skaita pavasarī. Tikmēr šādi un tādi precedenti notika arī aizkulisēs, kur figurēja ne mazums LBS funkcionāru alter ego. Kā ierasts, vidutāja statusu veiksmīgāk vai neveiksmīgāk centās ekspluatēt V.V. Acīmredzot notušēt nesaderīgo krāsu kontrastu Latvijas basketbola izkārtnē ar 32 kg smago bumbu piesietu pie kādas no minētā kunga ekstremitātēm būs par smagu. Tātad ar trešās personas identificēšanu mēs tā kā būtu tikuši galā. Atliek noskaidrot abas karojošās puses. Vieni ir tie, kuru pozicionējošais entuziasms, ko tie vēlas kultivēt basketbola labā, uzskata, ka tie bauda oligarhu pilnīgu ignoranci. Tādējādi piekarot sev pakrūtē birku, kas sevi nodod kā pseidodemokrātijas vergi. Tie steidz iesniegt LBS mazā ģenerāla sekretāram atklātu prasību, sasaukt LBS biedru ārkārtas sapulci. Šī nelielā LBS savienībā esošā biedru - indivīdu grupa laiku velti netērē, norādot uz dienas kārtībā risinošām problēmām, kā centrālo problemātiku minot otrā pusē esošā oligarha nekavējošu demisionēšanu un padomē esošo marionešu galvu giljotinēšanu īstenā Viduslaika garā. Partizānu kara iniciatori piedevām pieprasa pilnīgu LBS darbības auditu, jo uzskata, ka diezgan spītīgi bumba nekrīt tai grozā pēc O.K. metieniem. Nelīdz ne ekscentriskā vidutāja telefona zvani, kurās vienmēr diplomātiskais V.V. nesavtīgi centās iedziļināties pilsoņa un biedra V.O. sāpē. Bet arī šeit vienmēr pravietiskajam V.V. ir savi secinājumi, izliekot kā uz delnas visai pārējai sabiedrībai rezumē par V.O. sasāpējušajām pagātnes intrigām ar valdošo varu. Laikam ritot, petīciju noklāj jau 8 paraksti sākotnējo 5 vietā, jau izkristalizējās uguns kristību laiks, kurš datējās ar šā gada 3. oktobri. Tad arī skaitīsim cāļus. Skaitīšanas kārtība šoreiz tāda – LBS ārkārtas sapulci var ierosināt nemazāk 1/10 daļa organizācijas biedru (misija izpildīta). Mazā ģenerāļa sekretāram nedrīkst piemesties dažādi infantilisma simptomi, līdz ar to nekavējoties ir jāsasauc sapulce, par kuras koncepciju paziņojot divas nedēļas pirms tās. LBS sastāv no 34 biedriem, tad visiem koleģiāli ir jāsaskaita nieka 18 balsis „par” jaunu ēru tēvzemes basketbolā.

Izmantotie resursi: esports.lv

Literāri un gramatiski nelīdzsvarota melnā sleja.

Reiz senos laikos..

Pēc viegli gaistoša daudzpunkta un novazāti kompleksainā ievada, kas tik ļoti raksturīgs mūsu un cittautu literatūras garadarbos, es gribētu dalīties dziļās pārdomās par savu alter ego, un tā attiecīgām beneficēm, performancēm un citādākām jestri jancīgām izpausmēm, kuras ES standartizētajā pasē pozicionējās kā Ēriks B. Ingunas dēls. Protams, patīkami ir sevi deklamēt kā tajā reklāmas lozungā, proti – Esi personība, nevis personas kods. Citreiz ieklīstot sabiedrībā ārpus sava ērmīgā iedvesmas bunkura, un saskaroties ar tās radītām dažādām barjerām, grūti kontrastēt sevī šo nepatīkamo momentu, kas ļoti uzkrītoši sāk blāvi izpausties kā saliedējošs vidutājs starp tevi kā ciparu kombināciju valsts uzskaitē kāda dzīves steigā aprimuša ierēdņa datorā, un šo tavu kvēlo būtību, kuru Tu centies attīstīt tikai sev izprotamā veidā. Bet ja nopietni, tad pastāvošā industriālā iekārta, kuru klaji populistiskā veidā esam pārņēmuši pēc dzelzs priekškara, jeb sociālisma sarkanās zvaigznes krišanas no iedvesmas pilsētas debesīm, liek man ikdienas ieplūst starp personas kodiem un veidot masu. Jāatzīst, ka šī multikulturālās vides, industriālās iekārtas un 21. gadsimta kā tāda iezondēšanās mūsdienu Latvijā, liek man sava prāta apziņu, ka esmu individuāls ierakt kaut kur dziļāk brīdī, kad izkāpju laukā no savas tik tiešām kokainās, knapi dzīvās, stīvās, regresīvās bloka mājas. Un jau tai brīdī ir vēlme saulaino rītu nomainīt pret saulrieta kvēlām. Bet pienākot pēcpusdienai, mani pārņem sajūta, ka esmu tikpat apmaldījies kā Stīvena Kinga aprakstītie un tikpat misticisma pārpilni ekranizētie “Kukurūzas bērni”, klausoties netālu esošā radio izdaudzinātās ķeķeru lirikas. Pienākot vakaram, vēl varmācīgāk piezogas vēlme šo piespiedu integrācijas procesu šai vidē samainīt pret Viduslaikiem tik raksturīgo soda piemērošanas veidu – giljotīnu. Domāju šai viendabīgajai paaudzei tā būtu kā vēl viena trofeja, ko ik pāris dienas ar negācijām mitru lupatu nospodrināt savā sekcijā. Rezultējoši paliek tikai čaula, kura raksturo tikai manu ģīmetni un citas ārišķīgās manas vizualizācijas, ar kurām man nākas sadzīvot dienu dienā. Nē, nu es ,protams, iekšēji neprotestēju pret to, ka nejūtos kā zivs ūdenī tagad, ka putni apķēzī pie Esplanādes savā krēslā zvilnošā mūžam dzīvā dzejas simbola – Raiņa pievilcīgo un intelekta raksturojušo puspliko galvu. Un kad tas tiek notušēts reizi gadā, kad ar joni tuvojās Dzejas dienas ar vienu no galvenajiem to pasākumiem – Balvas pasniegšana, kas norisinās Raiņa pieminekļa pakājē. Un ,protams, nepieprasu atpakaļ juku laikus, vai paņēmienus, kā izteikt protestu pret iekārtas īpatnībām kā to paveica tas pats leģendārais Rainis trimdā, salaulājoties ar melnā kleitā tērptu Aspaziju, vai arī to kultūrizglītojošo sprādzienu, ko savā laikā veica jaunlatviešu plejāde, jo viņu mūsu multikulturālajā vidē jau tā pietiekoši, tikai savādākā nokrāsā, savādākā devumā pret sabiedrību kopumā, kas tomēr piesārņo mūsu kultūrvēsturisko “Es”. Apzinos, ka mainās laiki, līdz ar to jāvelk paralēles attiecīgi tiem, kā kaut ko sasniegt. Bet nu tomēr, vai tiešām harmonija un visādas citādas tamlīdzīgas priekš šī laika jau definējamas kā luksusa spēļmantiņas vairs nav kultivējamas, un to uzplaiksnīšana atklātībā tiek lēsta kā precedentu pārpilns ekscentriskums, kas ir pilnīgi nevietā, nelaikā un lieks? Vienvārdsakot, iestājos “PRET mietpilsonisma” mītiņa akcijas organizēšanu pie Brīvības simbolizējošās Mildas.

P.S. Ja kāds augstāk minēto personificē ar sevi, tad pats vainīgs. Un vispārināti runājot, šī bija tikai mana bloga PR kampaņa, kas ir tikpat neizteiksmīga kā mana nefotogēniskā ģīmetne, un profila rakursā tā kļūst vēl biedējošāka kā šausmu pārpilna apmaldīšanās Baložu meža biezoknī.

Autora pēcvārds: Netika ievērotas interpunkcijas un stilistiskās latviešu gramatikai piemītošās etiķetes. Viss iepriekšminētais bija tikai amzieris, cenšanās izkopt savu leksikonu un iemaņas vārdu spēlēs, atspoguļot to ar sarežģītākas struktūras vienkārši paplašinātiem teikumiem.

Foto: http://www.managimene.lv/

Dzejas dienas finišēs ar izteiktu dažādību savā programmā.

Šajā nedēļas nogalē Dzejas dienas ieies finiša fāzē ar daudzveidīgu programmu, kurā mīsies gan tautā tik pierastais harmoniskais dzejas formāts, mākslinieciskas un muzikālas dzejas uzveduma izpausmes, multimediju ienākšana I. Ziedoņa autobiogrāfijā un citi interesi rosinoši pasākumi.

Piektdien no plkst.11.00 līdz plkst.17.30 norisināsies jaunatnes auditorijai domāts pasākums Dzeja kurpju kastē. Pasākuma programma iedalīsies trīs posmos. No plkst.11:00 līdz plkst.14:00 Arsenāla ielā jauniešiem un apmeklētājiem būs iespēja radoši izpausties dzejā, pamīšus uzstājoties trim dziedātāju apvienībām. Kā arī J.Anmaņa uzraudzībā būs iespēja mākslinieciski manipulēt ar dzeju Radošās darbnīcas ietvaros.

Otrais posms no plkst.14:00 Pils laukumā 2, kinozālē būs īpašs ar to, ka notiks ar VKKF atbalstu tapušā kalendāra atvēršanas svētki ar bērnu un jauniešu dzejoļiem. Kā arī balvu pasniegšana konkursa MANI SAPŅI ietvaros 5.-12. klašu skolēniem. Konkursam tika iesūtīti 765 dzejoļi no visas Latvijas.

Plkst.16:00 Arsenāla ielā, M.Runguļis, K.Vērdiņš un U.Ausekļis pārņems programmu savā uzraudzībā, bet 17:00 muzicēs Uldis Fridrihsons.

Vēl plkst.17:00 Spīķeros, Dirty Deal Café Ventspils Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja kopā ar Ventspils pilsētas domi šogad pirmo reizi pasniegs speciālas BALVAS par Mājā radītu/aizsāktu/turpinātu un publicētu nozīmīgu literāru darbu dzejā, prozā un tulkošanā. Speciāla izcilības stipendija tiks pasniegta nopelniem bagātam, pazīstamam Latvijas autoram un jaunam, daudzsološam iesācējam.

Plkst.18:30 pasākuma Dzejas meditācija sirdij ietvaros Kr.Barona muzeja telpās dzeja mīsies ar dvēselisku mūziku, gan dzīvajā izpildījumā, gan ierakstos. Šogad dzejas kompozīcija būs veidota no Ausekļa, J.Poruka., J.Raiņa, M.Svīķes u.c. vārsmām, kā arī bengāļu dzejnieka, mūziķa un sabiedriskā darbinieka Šri Činmoja darbu atdzejojumiem. Pasākumu veido Rīgas Šri Činmoja centrs un draugi: Baiba Mennika, Ieva Kurzemniece, Valdis Svirskis, Gundega Gaile, Indra Goldmane, Gints Peleckis u.c.

Sestdien. 13. septembrī plkst.12:00 norisināsies ikgadējais Ceļojums ar dzejniekiem Dzegužkalnā. Kā ierasts no iepriekšējo gadu pieredzes, par orientieri dalībniekiem kalpos ceļojuma grafiks komplektā ar miniatūru pilsētas karti un skrejlapas ar lasījumu laikiem, lokācijām un autoriem. Finišā Dzegužkalna estrādē brīvais dzejas mikrofons, pēc tikpat brīvas gribas. Vada Rihards Bargais.

Plkst. 19.00, klubā Hamlets Dzejas dienu ietvaros astoto reizi notiks Klasisks dzejas vakars Radītāja valoda, kuru organizē un vada Liāna Langa. Vakara centrālā tēma – valoda un tās nozīme pasaules un sevis izzināšanā. Speciāli vakara tematikai piemeklētas esejas lasīs Jānis Rokpelnis un Agnese Krivade. Jaunākos dzejoļus lasīs arī Pēteris Dragūns, Liāna Langa un Ronalds Briedis. Noras Ikstenas pavadībā notiks dzejnieka, rakstnieka un tulkotāja Dzintara Soduma atcere.

Vakara noslēguma plkst.21:00 Spīķeros, Dirty Deal Café harmonijā apmeklētājus ievedīs dziesmas, dejas un dzejas pasākums Poētiskā diskotēka.

Svētdien, 14. septembrī plkst.16:00 Rīgas Latviešu biedrībā, Līgo zālē notiks viens no interesantākajiem pasākumiem Dzejas dienās – Dd studio izveidotā diska Imants Ziedonis biogrāfiska multimēdiju DVD prezentācija. Tas atklās I.Ziedoņa tekstus, fotogrāfijas, filmas, dziesmas, rezumē par viņa dzīvi un visu ap to multimediju projekcijās. Disku prezentēs Andra Konste un Jānis Mitrēvics.

Plkst.20:00 Spīķeros, Dirty Deal Café, Post Scriptum ievedīs Dzejas dienu noslēgumā ar G.Apolinēra Poēmas Lū lasījumu. Vēl piedalās Diana Furnjé (Francija), A.Kalnozols, mūzika DJ Arno.

P.S. Šo relīzi, es rakstīju Rakstnieku savienības uzdevumā speciāli Dzejas dienām, grūti spriest vai tā parādīsies to oficiālajā mājas lapā, un ja parādīsies, cik lielā mērā izrediģēta, bet nu vismaz ieskats pietiekoši pārskatāms un informējošs. Plašāka informācija par šīs nedēļas nogales Dzejas dienu pasākumiem atrodama foruma oficiālajā mājaslapā.